Reversā osmoze: ieguvumi un trūkumi

Pastāv daudz un dažādu viedokļu par ūdens attīrīšanas tehnoloģijām, to nepieciešamību,  ieguvumiem un trūkumiem. Šonedēļ runāsim par to, kāpēc cilvēki aizvien vairāk interesējas par ūdens attīrīšanas iespējām, mazliet detalizētāk aplūkosim reversās osmozes tehnoloģiju, kā arī dažus argumentus par un pret reverso osmozi.

Kas vainas ūdenim?

Nav noslēpums, ka krāna ūdeni var saukt par dzeramu vien formāli. Pastāv vairāki apdraudējumi, kas ietekmē tā kvalitāti ūdens avotu pasliktināšanās un cauruļvadu nolietošanās dēļ. Viens no galvenajiem apdraudējumiem ir infekcijas slimības, kas rodas nepietiekamas hlorēšanas vai avārijas situāciju dēļ, konkrētāk, cauruļvadu plīsumu rezultātā, kad ūdens sajaucas ar notekūdeņiem. Vēl viens apdraudējums ir saistīts ar paaugstinātu hlororganisko vielu saturu, šīs vielas ir atzītas par kancerogēnām  (vairāk raksturīgs virszemes avotu ūdenim). Papildus tam, ūdenī ir sastopami arī specifiski piesārņotāji kā, piemēram, alumīnijs, smagie metāli, organiskās vielas, dzelzs un mangāns, kuri ietekmē ūdens īpašības (garšu, smaržu, krāsu, izskatu) un kvalitāti.

Reversā osmoze

Reversās osmozes tehnoloģija dzeramā ūdens attīrīšanai un atsāļošanai tiek izmantota jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, iegūstot īpaši tīru ūdeni medicīnai, rūpniecībai un citām vajadzībām. Vēlāk to sāka izmantot dzeramā ūdens sagatavošanai pārtikas uzņēmumiem un jūras ūdens atsāļošanai vietās kur ir virszemes un pazemes ūdens resursu trūkums. Mūsdienās reversā osmoze ūdens attīrīšanai ir kļuvusi par visizplatītāko ūdens attīrīšanas tehnoloģiju visās jomās, jo īpaši pudelēs pildītā ūdens ražošanā.

Reversā osmoze ir process, kurā ūdens ar noteiktu spiedienu šķērso daļēji caurlaidīgu membrānu no vairāk koncentrēta uz mazāk koncentrētu šķīdumu, t.i., pretējā virzienā osmozei. Tajā pašā laikā membrānai iet cauri ūdens, bet tā neizlaiž cauri lielāko daļu ūdenī izšķīdušo vielu. Noņemamo daļiņu izmērs ir 0,001-0,0001 μm, līdz ar to no ūdens tiek izvadīti 99,8% piemaisījumu (t.sk. cietības un smago metālu sāļi, nitrāti, pesticīdi un pat mazākās vīrusu daļiņas).

Reversās osmozes membrānas darbības princips ir parādīts attēlā zemāk.

Reversās osmozes filtru membrānas ir izgatavotas no polimēru šķiedras, kas ir ķīmiski inerts un drošs pārtikas materiāls.

Vairāk informācijas par revesās osmozes filtiem iespējams aplūkot video materiālā šeit.

Vai reversā osmoze ir kaitīga?

VAI REVERSĀ OSMOZE NO ŪDENS NOŅEM VISAS DZĪVĪBAI SVARĪGĀS MINERĀLVIELAS UN KAITĒ CILVĒKAM?

Reversās osmozes filtra membrāna patiešām no ūdens noņem lielāko daļu minerālo piemaisījumu. Tas attiecas gan uz iepriekš uzskaitītajām kaitīgām vielām, gan uz minerālvielām, kas var būt noderīgas cilvēkiem. Tomēr satraukumam nav pamata, jo Pasaules Veselības organizācija demineralizētu ūdeni ir atzinusi par dzeramu, kas nerada draudus cilvēka veselībai. Turklāt mūsdienu mineralizācijas tehnoloģijas ļauj iegūt ūdeni, kas piesātināts ar derīgajām minerālvielām.

Ūdens indikatori Ecosoft filtriem:

VAI ATTĪRĪTS ŪDENS VAR IZSKALOT NO ORGANISMA DERĪGĀS VIELAS?

Sāļu apmaiņa organismā ir ļoti sarežģīts process, daži minerāli ir iekļauti olbaltumvielu struktūrās, savukārt daži ir asinīs, lai saglabātu šūnu formu osmotiskā efekta dēļ. Ūdens šķērso daudzas fizioloģiskas barjeras un izvada tos sāļus, kas organismam nav vajadzīgi. Gluži pretēji- mūsu ķermeņa sistēma nespēj izvadīt sāļus ūdens trūkuma, noteiktu produktu pārmērīga patēriņa vai orgānu un sistēmu darbības traucējumu dēļ. Kā rezultātā tiek novērotas tūskas, hipertensīvas krīzes un citas problēmas. Ūdens, kas attīrīts ar reverso osmozi, nerada apdraudējumu sāļu apmaiņai organismā.

VAI AR OSMOZI ATTĪRĪTS ŪDENS VAR SABOJĀT ZOBUS?

Šim argumentam nav zinātniska pamatojuma. Ja paļaujamies uz iepriekš minēto faktu par sāļu izskalošanu no ķermeņa attīrīta ūdens dēļ, varētu to pieņemt, taču tas nav iespējams. Vēl viens arguments ir par zobu emaljas bojāšanu osmotiskā ūdens zemā skābuma dēļ. Reversās osmozes filtru ūdens pH līmenis ir ap 6 (tuvu neitrālam), kas līdzvērtīgs pH līmenim, kas ir lielākai daļai pārtikas produktu (piem. augļiem, dārzeņiem, gatavai gaļai).

VAI REVERSĀS OSMOZES ŪDENS IR MIRIS ŪDENS?

Ūdens ir neorganiska viela un visi tajā izšķīdinātie sāļi ir droši cilvēkiem. Nav loģiski salīdzināt krāna ūdeni ar milzīgu skaitu potenciāli toksisku komponentu, kā arī aku un avota ūdeni ar sistēmisku nitrātu un mikroorganismu pārpalikumu. Kas attiecas uz ūdeni pudelēs (gan veikalos, gan ar piegādi), to visbiežāk iegūst izmantojot tieši reverso osmozi.

Kādi ir reversās osmozes trūkumi?

Tāpat kā jebkurai citai sadzīves tehnikai arī reversās osmozes ūdens filtriem ir savi trūkumi, kas saistīti ar ūdens patēriņu, izmaksām un uzstādīšanu.

ŪDENS PATĒRIŅŠ

Uz vienu litru tīra ūdens kanalizācijā nonāk 1-7 litri krāna ūdens. Ūdens patēriņš ir atkarīgs no filtra konfigurācijas, spiediena cauruļvadā, membrānas elementa darbības laika kopš pēdējās nomaiņas, avota ūdens kvalitātes u.c. faktoriem. Pie zema ūdens spiediena ūdens tiek mazāk efektīvi izspiests cauri membrānai, līdz ar to risinājums ir RO filtra uzstādīšana ar sūkni. Papildus tam, ūdens patēriņu var samazināt laikus nomainot filtra kārtridžus, kā arī izvēloties ekoloģiskākus tehnoloģiskos risinājumus kā, piemēram, P’URE Balance sistēmu.

IZMAKSAS

Vienkāršākais reversās osmozes filtra modelis izmaksā ap 150 eiro un filtra elementu nomaiņa (kārtridži, pēcfiltrs un membrāna) rada vēl papildus izmaksas. Tomēr salīdzinot filtrētā ūdens izmaksas ar ūdeni pudelēs ilgtermiņā, tās ir zemākas. Turklāt elementu nomaiņa neprasa pieredzējuša speciālista klātbūtni.

Vairāk informācijas par reversās osmozes filtru elementu nomaiņu iespējams aplūkot video materiālā šeit.

UZSTĀDĪŠANA

Pirms uzstādīt reversās osmozes filtru, nepieciešams saprast, kur to iespējams novietot. Zemāk esošajā attēlā norādīti izmēri filtra izvietošanai standarta virtuves skapī. Nepieciešamības gadījumā tvertni iespējams uzstādīt arī citā vietā.

Lasi arī: Kā izvēlēties piemērotāko Ecosoft reversās osmozes filtru?