Uncategorized

Sulfāti

Sulfāti

Daži ūdens analīžu indikatori ir labi zināmi to plašās popularitātes dēļ kā, piemēram, nitrāti, tomēr citi indikatori rada daudz jautājumu, īpaši, ja tie pārsniedz noteiktās normas robežas. Šodien centīsimies noskaidrot, kas ir sulfāti, ko nozīmē palielināts sulfātu daudzums ūdenī un kāda ir to ietekme uz cilvēka organismu.

Kas ir sulfāti?

Sulfāti ir sērskābes sāļi H2SO4.  Anjons šajā gadījumā ir SO42-. Visizplatītākie sāļi ūdenī ir nātrija, kālija un magnija sulfāti. Ūdens analīzēs var redzēt sulfātu jonu koncentrāciju. Sulfāti ūdenī paši par sevi neko daudz neizsaka, bet to saturs kopā ar citiem indikatoriem kā, piemēram, nātriju vai kalciju, veido kopējo minerālvielu sastāvu.

Sulfātu norma dzeramajā ūdenī

Galveno minerālu piemaisījumu saturu ūdenī regulē valsts sanitārie standarti. Maksimāli pieļaujamā sulfātu koncentrācija centralizēto ūdensapgādes sistēmu ūdenī, kā arī ūdens pudelēs, ir 250 mg/l. Savukārt, maksimālais sulfātu daudzums ūdenī no decentralizētiem avotiem kā, piemēram, akām un sateces baseiniem, ir 500 mg/l.

No kurienes ūdenī rodas sulfāti?

Sulfāti

Viens no sulfātu avotiem ir dabīgie minerāli caur kuriem ūdens iziet kad pārvietojas dabā.

Rūpniecībā galvenie sulfātu avoti ir:

  1. Raktuvju ūdeņi. Tiem ir raksturīga augsta mineralizācija (sulfāti, hlorīdi, nātrijs, kalcijs un citi minerālsāļi);
  2. Rūdas apstrādes un metāla kausēšanas uzņēmumu notekūdeņi;
  3. Ādas, papīra un tekstila apstrādes/pārstrādes uzņēmumu notekūdeņi;
  4. Izplūdes gāzes.

Sēra dioksīda SO2, slāpekļa oksīda un citu vielu avoti ir izplūdes gāzes no termoelektrostacijām, lieliem rūpniecības uzņēmumiem ar katliem, kas tiek darbināti ar fosilo kurināmo (sadedzinot ogles vai gāzi), kā arī transportlīdzekļu izplūdes gāzes.

Kad minētās vielas sāk mijiedarboties ar gaisu un atmosfēras ūdeni, notiek vairākas ķīmiskas pārvērtības:

  • Sēra dioksīds oksidējas par sēra anhidrīdu;

2SO2 + O2 ➝ 2SO3

  • Tas, reaģējot ar ūdeni, veido sērskābi;

2SO3 + H2O ➝ H2SO4

  • Nozīme ir arī savstarpējās oksidācijas procesam.

NO2 + SO2 + H2O ➝ H2SO4 + NO

Šo ķīmisko procesu rezultātā veidojas skābais lietus, kas var veicināt augsnes un ūdenstilpju skābuma līmeņa paaugstināšanos.

Sulfāti ūdenī: ietekme uz cilvēka ķermeni

Sulfāti

Cilvēks, lietojot uzturā ūdeni, dienā vidēji uzņem apmēram 500 mg sulfātu. Tomēr to galvenais patēriņa avots ir pārtika nevis ūdens.

Sulfātiem ir raksturīga rūgta garša, kuru var sajust, kad nātrija, kalcija un magnija sulfātu koncentrācija ir 250 – 600 mg/l. Vienīgais līdz šim konstatētais sulfātu negatīvais efekts ir to caureju veicinošā iedarbība, kas, atkarībā no patēriņa, var izpausties dažādās smaguma pakāpēs. Šis efekts izpaužas kad sulfātu koncentrācija sasniedz 1000-1200 mg/l, taču jau pie 500 mg/l ir vērojama izteikti nepatīkama ūdens garša. Līdz ar to dzeramā ūdens kvalitātes prasībās  šis rādītājs noteikts kā normatīvs.

Sulfātu līmeņa ierobežošanai krāna ūdenī ir vēl viens mērķis — tie var palielināt ūdens elektrisko vadītspēju un veicināt koroziju.

Atbrīvošanās no sulfātiem

Rūpnieciskajos procesos sulfātu atdalīšana no ūdens ir tehnoloģiski svarīgs uzdevums, jo tie palielina koroziju, ietekmē tehnoloģiskos procesus utt. Tradicionāli galvenās sulfātu atdalīšanas metodes ir jonu apmaiņa un reversā osmoze. Ja nepieciešams ļoti tīrs ūdens, var izmantot arī elektrodejonizācijas metodi.

Sulfātu, kā arī citu minerālu komponentu līmeņa samazināšana mājsaimniecībām ir reversās osmozes filtru uzdevums.

Secinājumi

Ja ūdenī esošie sulfāti neizraisa nepatīkamu pēcgaršu, tad cilvēkiem tie nav bīstami. Sulfātu koncentrācijas ierobežošana ūdenī ir svarīga, lai izvairītos no ūdensvadu korozijas.

Ūdenī esošie hlorīdi un sulfāti ir anjonu sastāva galvenās komponentes, tāpēc to augstais saturs var liecināt par paaugstinātu nātrija, kalcija, magnija un citu katjonu saturu, kas var radīt vairākas blakusparādības.

Lasiet arī – Dzelzs , Mangāns

Back to list

Saistītās ziņas

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *