Ko saka ūdens analīzes?

Šajā rakstā mēs aplūkosim un sniegsim atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par ūdens analīzēm.

Kāpēc veikt ūdens analīzes?

Padziļinātu ūdens izpēti ir ieteicams veikt sekojošos gadījumos:

1. ja vēlaties uzzināt sava krāna vai akas ūdens stāvokli un pārliecināties, ka tas nesatur bīstamas un toksiskas vielas;
2. ja plānojat uzstādīt iekārtas ūdens attīrīšanai (lai izvēlētos piemērotāko tīrīšanas sistēmu nepieciešams veikt ūdens analīzes);
3. ja vēlaties pārliecināties, ka Jūsu ūdens attīrīšanas iekārtas darbojas efektīvi;
4. ja plānojat iegādāties māju vai zemi.

Kur veikt kvalitatīvas ūdens analīzes?

Dzeramā ūdens laboratorisko pārbaudi veic akreditētā laboratorijā. Akreditētās laboratorijas apliecina savu kompetenci veikt dzeramā ūdens testēšanu, garantē pilnvērtīgu un kvalitatīvu ūdens izpētes veikšanu, kā arī nodrošina ticamību iegūtajiem testēšanas rezultātiem. Latvijā par laboratoriju akreditāciju atbildīgā institūcija ir Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs. Akreditēto laboratoriju reģistrs pieejams šeit.

Kā pareizi savākt ūdens paraugu?

Lai ūdens kvalitātes pētījumu rezultāti būtu korekti, būtiska ir pareiza ūdens parauga savākšana.

1. Sagatavojiet tīru polietilēna pudeli. Nav ieteicams lietot aromatizētus dzērienu traukus.
2. Attaisiet ūdens krānu un nogaidiet 10 – 15 minūtes.
3. Ar mazu ūdens strūklu, virzot to uz pudeles sienu, piepildiet trauku ar ūdeni maksimāli pilnu.
4. Pirms vāciņa aizvēršanas nedaudz saspiediet pudeli, lai samazinātu gaisa saturu paraugā.
5. Uz pudeles ar marķieri uzrakstiet parauga savākšanas datumu, laiku un vietu.
6. Nogādājiet ūdens paraugu laboratorijā. Centieties to neuzglabāt ilgāk par 12 stundām. Ja nepieciešama ilgstoša transportēšana, uzglabājiet to ledusskapī.

Parauga savākšanai mikrobioloģisko rādītāju izpētei ir ieteicams piesaistīt laborantu vai izmantot speciālu sterilu trauku.

Šie noteikumi attiecas sagatavojot ūdens paraugus gan no akas, gan no ūdensvada.

Kādi rādītāji jāpārbauda?

LR MK noteikumu Nr.671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” 2. pielikumā ir definēti dzeramā ūdens kvalitātes rādītāji un to maksimāli pieļaujamās vērtības.

Lai pārliecinātos, ka ūdens ir drošs lietošanai uzturā:

• ir pietiekami analizēt rādītājus kā nitrāti, alumīnijs, elektrovadītspēja, pH (ūdeņraža jonu koncentrācija), amonijs, kopējā cietība, dzelzs, hlorīdi, sulfāti, mangāns, permanganāta indekss (oksidējamība).
• nav nepieciešams pārbaudīt smago metālu un trihalometānu daudzumu (tas attiecas arī uz mikrobioloģiskajiem rādītājiem).

Ūdens analīžu veikšanas cena ir atkarīga no attiecīgās laboratorijas cenrāža.

Papildus faktori, kas jāņem vērā vērtējot ūdens kvalitāti, ir arī ūdens īpatnības ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, rūpniecības uzņēmumu klātbūtne u.c.

Cik bieži nepieciešams veikt ūdens analīzes?

Ūdens analīzes ūdensvada ūdenim ieteicams veikt reizi gadā. Savukārt akas ūdens kvalitāti vēlams pārbaudīt divas reizes gadā – pavasarī (palu laikā) un vasarā (ūdenskrātuvju ziedēšanas laikā).

Kā interpretēt ūdens analīžu rezultātus?

Vieni no visbiežāk analizētajiem rādītājiem ūdens analīzēs ir:

1. Smarža: raksturo ūdens izcelsmi. Pēc tās var spriest par noteiktu piemaisījumu (piem. sērūdeņraža) klātbūtni.
2. Duļķainība: nosaka suspendēto daļiņu (smilšu, māla, dūņu u.c.) daudzumu.
3. Krāsa: norāda uz dabiskas izcelsmes organisko vielu klātbūtni.
4. Eletrovadītspēja: raksturo materiāla spēju vadīt elektrisko strāvu. Jo vairāk ūdenī ir izšķīduši sāļi vai cita veida savienojumi, jo lielāka ir tā elektrovadītspēja.
5. Cietība: parāda kopējo kalcija un magnija sāļu daudzumu;
6. Nitrāti: norāda uz lielu notekūdeņu vai mēslošanas līdzekļu koncentrāciju;
7. Permanganāta indekss (oksidējamība): raksturo vispārējā organiskā piesārņojuma līmeni.
8. pH (ūdeņraža jonu koncentrācija): pilnīgi tīram ūdenim pH ir 7 un tas ir neitrāls. pH zem 7 nozīmē, ka vide ir skāba, pH virs 7 nozīmē, ka vide ir sārmaina.
9. Amonijs: paaugstināts amonija daudzums ūdenī norāda uz iespējamo bakteriālo, notekūdeņu un dzīvnieku atkritumu piesārņojumu.
10. Dzelzs: paaugstināta dzelzs koncentrācija rada izmaiņas ūdens garšā un izskatā, veicina ūdensapgādes tīklu cauruļu koroziju, kā arī rada apstākļus specifisku baktēriju augšanai.
11. Hlorīdi: ja dzeramajā ūdenī ir pārāk daudz hlorīdu, tas liecina par pārmērīgu ūdens sāļumu.
12. Sulfāti: palielināta sulfātu jonu koncentrācija dzeramajā ūdenī (>250 mg/l) var piešķirt ūdenim nepatīkamu piegaršu, kā arī samazināt ūdens dezinfekcijas efektivitāti.
13. Mangāns: ja mangāna koncentrācija ir lielāka par 0.1 mg/l, tad parādās izmaiņas ūdens garšā, krāsā un smaržā. Veidojas brūni un melni nosēdumi.

Katrā ūdens analīžu rezultātu pārskatā papildus parametru nosaukumiem un parametru skaitliskajām vērtībām ir norādītas indikatoru normatīvās vērtības. Balstoties uz tām ir iespējams izdarīt secinājumus par ūdens kvalitāti, noteikt iespējamās problēmas un to risinājumus.

Ja jums ir jautājumi par ūdens analīzēm, to veikšanas procesu un analīžu rezultātiem, sazināties ar mums un mūsu konsultanti sniegs Jums visu nepieciešamo informāciju.

Lasi arī: Kādi ūdens testi (analīzes) ir nepieciešami, lai izvēlētos filtru.