Lai uzlabotu dzeramā ūdens garšas īpašības mūsdienās ir pieejamas dažādas tā apstrādes metodes. Viena no tām ir ūdens piesātināšana ar oglekļa dioksīdu. Šāds ūdens ir iecienīts tā patīkamās garšas dēļ, kuru dzerot daļa gāzes izšķīst un izdalās mutē, barības vadā un kuņģī.
Šī raksta ietvaros aplūkosim tematu par gāzētu ūdeni, tā īpašībām un ietekmi uz cilvēka organismu.
Gāzētā ūdens vēsture
Pirmais pētnieks, kurš atklāja gāzētā ūdens iegūšanas veidu, ir angļu ķīmiķis Džozefs Prīstlijs (Joseph Priestley), kurš 1172. gadā pēc eksperimentiem ar gāzi, kas rūgšanas procesā veidojās alus darītavu kubulos, izgudroja ierīci, kas ar sūkņa palīdzību ūdeni piesātina ar ogļskābās gāzes burbulīšiem.
Savukārt pirmais, kas uzsāka gāzētā ūdens rūpniecisku ražošanu, ir Džonatans Džeikobs Šveps (Johann Jacob Schweppe). 1783. gadā viņš izgudroja rūpniecisku iekārtu gāzētā ūdens ražošanai. Lai samazinātu ražošanas izmaksas, 19. gs. sākumā Šveps ūdens gāzēšanai sāka izmantot parasto sodu. Līdz ar to gāzēto ūdeni sāka saukt par “soda“. Šīs produkts ātri kļuva populārs Anglijā, kas rezultējās ar J. Schweppe & Co uzņēmuma dibināšanu, radot mums labi pazīstamo zīmolu “Schweppes”.
Gāzētā ūdens ķīmiskās īpašības
Oglekļa dioksīda šķīdība ūdenī ir gandrīz 0.9. Vienā litrā ūdens (normālā spiedienā, 20 °C temperatūrā) var izšķīdināt 0.9 litrus oglekļa dioksīda. Veikalā pirktajam gāzētajam ūdenim oglekļa dioksīda saturs var būt nedaudz lielāks. Tas ir saistīts ar faktu, ka gāze tiek ievadīta ūdenī zem augsta spiediena, kas ļauj palielināt tā šķīdības pakāpi.
Mūsdienās tirgū ir pieejami 3 veidu gāzētais ūdens, kas atšķiras pēc oglekļa dioksīda piesātinājuma:
- viegli gāzēts: piesātinājums 0.2 līdz 0.3%;
- vidēji gāzēts: piesātinājums 0.3-0.4%;
- stipri gāzēts: piesātinājums vairāk nekā 0.4%.
No ķīmijas viedokļa oglekļa dioksīds ūdenī ir oglekļa dioksīda šķīdums:
CO2 + H2O ⇄ H2CO3
Ja oglekļa dioksīda šķīdums ir skābs, tad tā pH līmenis arī būs skābs. Attiecīgi parastam dzeramajam ūdenim ar oglekļa dioksīdu pH ir zem 7. Saskaņā ar pētījumu, kas veikts parastam gāzētam ūdenim, pH līmenis tika konstatēts ap 5, ūdenim ar piedevām tas ir vēl zemāks (pH vērtība ap 3).
Oglekļa dioksīds kā konservants
Papildus tam, ka gāzētajam ūdenim ir patīkama garša, tam ir arī ilgāks glabāšanas laiks. Tas saistīts ar to, ka ogļskābe ir arī vājš konservants. Tai piemīt pretmikrobu iedarbība un produktos tā ir marķēta kā E290.
Lielisks tās efektivitātes piemērs ir tas, ka, kontrolējot oglekļa dioksīda daudzumu, var ietekmēt fermentācijas procesus. Ja to nenovirza, fermentācija palēninās, savukārt ja to novirza, tad fermentācija kļūst aktīvāka.
Tieši garšas un konservantu īpašības veicināja tik plašu oglekļa dioksīda izmantošanu gāzētajā ūdenī. Neskatoties uz to, ka ir arī citas ūdens glabāšanas metodes, piemēram, piesātinot to ar oglekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, skābekļa vai ūdeņraža maisījumu.
Vai gāzēts ūdens ir kaitīgs?
VAI GĀZĒTS ŪDENS VAR IZNĪCINĀT ZOBU EMALJU?
Tā kā parastā gāzētā ūdens pH ir vāji skābs, pastāv pieņēmums, ka tas var kaitēt zobu emaljai. Tika veikts pētījums par dažādu dzērienu ietekmi uz zobiem. Vairākos traukos tika ielieti atšķirīgi dzērieni un tajos ievietoja cilvēka zobu daļiņas jeb sasmalcinātu hidroksiapatītu, kas ir galvenā zobu emaljas sastāvdaļa.
Pētījumā tika secināts, ka saldo dzērienu, kas satur sulas un mākslīgos skābuma regulētājus (piemēram, fosforskābi vai citronskābi) darbība negatīvi ietekmēja zobu emalju, savukārt minerālūdens un dzeramā ūdens gadījumā, kas satur oglekļa dioksīdu, emaljas bojājumu pakāpe bija minimāla. Tas pats pētījums apstiprina, ka kalcija, magnija un sulfātu klātbūtne ūdenī var apturēt zobu emaljas šadalīšanos.
VAI GĀZĒTS ŪDENS KAITĒ KAULIEM?
Pusaudžu vidū tika veikts pētījums, kurā tika pētīta korelācija starp lūzumu biežumu un gāzēto dzērienu lietošanu uzturā. Pētījumā tika atklāts, ka gāzētie dzērieni var negatīvi ietekmēt cilvēka kaulu kvalitāti. Pētījuma laikā pusaudži visbiežāk no gāzētajiem dzērieniem izvēlējās “Coca-Cola”, kas satur lielu daudzumu fosforskābi. Fosfors spēj būtiski ietekmēt kalcija izvadīšanu no cilvēka ķermeņa.
VAI SVARA ZAUDĒŠANAS LAIKĀ VAR DZERT GĀZĒTU ŪDENI?
Ir pētījumi, kas apstiprina, ka gāzēts ūdens var būt noderīgs svara zaudēšanas procesā. Gan tīrs, gan gāzēts ūdens spēj piepildīt kuņģi, mazinot izsalkuma sajūtu. Turklāt cilvēki ne vienmēr atšķir slāpes no bada, tāpēc bieži vien šķidrumu aizstāj ar pārtiku, neievērojot pareizus dzeršanas paradumus. Arī gāzēts ūdens var palīdzēt atrisināt šo problēmu.
VAI GĀZĒTS ŪDENS IR LABS KUŅĢIM UN ZARNĀM?
Medicīnisko pētījumu gaitā gāzētā ūdens kaitīgums kuņģim nav pierādīts, taču tajā pašā laikā daudzi atzīmē, ka tas izraisa pārmērīgu vēdera uzpūšanos. Ja cilvēkam ir kairinātu zarnu sindroms, tad gāzēts ūdens var radīt negatīvas sekas, jo no kuņģa zarnās var nokļūt noteikts gāzu daudzums.
VAI GĀZĒTU ŪDENI DRĪKST DZERT BĒRNI?
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, bērniem ieteicams dzert tikai tīru dzeramo ūdeni, kā arī nelietot sulas un saldos dzērienus, kas kopumā attiecas arī uz pieaugušajiem. Lai gan gāzētais ūdens nevar radīt tiešus draudus ne bērniem, ne pieaugušajiem, taču tas var izjaukt dzeršanas paradumus, ko ir ļoti svarīgi ieviest jau bērnībā.
Secinājumi
Gāzēts ūdens bez papildus saldinātājiem un garšas piedevām praktiski neatšķiras no parastā dzeramā ūdens. Tas nav kaitīgs, bet tajā pašā laikā no tā arī nav liela labuma. Lēmums par to, kādu ūdeni lietot uzturā, ir jāpieņem mums katram individuāli. Svarīgākais kas jāņem ir vērā, lai uzturā lietotais ūdens būtu tīrs, bez kaitīgiem piesārņotājiem.
Lasi arī: Krāna ūdens: dzert vai nedzert?
