Ūdens akvārijam

Ūdens akvārijam ir ļoti specifisks temats, kuru akvāristi, ar dažādu testēšanas sistēmu palīdzību, bieži pārzina labāk nekā ķīmiķi. Ņemot vērā, ka aizvien biežāk tiek diskutēts par osmotiskā ūdens izmantošanu akvārijam, nolēmām nedaudz detalizētāk aplūkot šo tematu.

Kāds ūdens ir nepieciešams priekš akvārija?

Cilvēki, kuri funkcionālo īpašību ziņā viens no otra īpaši neatšķiras, var dzert vienāda sastāva ūdeni, savukārt zivis ir daudz izvēlīgākas. Ir zivis kas dzīvo saldūdenī, ir zivis kas dzīvo sālsūdenī, taču nepieciešamais ūdens sastāvs dažādām zivju sugām var ievērojami atšķirties.

Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka, pateicoties osmotiskiem procesiem, ūdenī dzīvojošo organismu audi ir pielāgoti līdzsvara uzturēšanai, tāpat kā cilvēka ķermenis. Lielisks piemērs ir nātrija hlorīda šķīduma intravenoza ievadīšana. Sāls šķīdums, kurā sāls masas daļa ir 0,9%, rada osmotisko spiedienu, kas ir vienāds ar spiedienu cilvēka asinīs. Tīrs ūdens izraisīs šūnas uzbriešanu, savukārt pārāk koncentrēts šķīdums izraisīs šūnas saraušanos dehidratācijas dēļ.

Šis ir iemesls, kāpēc dažādām zivju sugām ir paredzēti dažādi ūdens sastāvi. Akvārista galvenais un grūtākais uzdevums ir saglabāt šo sastāvu stabilu, bez lielām izmaiņām.

Kāds ir ideālais ūdens sastāvs priekš akvārija?

Svarīgi akvārija ūdens parametri, kas ir standartizēti un jāņem vērā, ir:  temperatūra, pH līmenis, kopējā un karbonātu cietība, amonijs, nitrīti, nitrāti, kā arī fosfāti un hlors. Vienā no avotiem ir apkopotas minēto parametru prasības. Katrai zivju sugai tās var nedaudz atšķirties, tomēr norādīto robežvērtību ietvaros.

Parametri akvārija ūdenim

pH līmenis

pH līmenis akvārijā, tāpat kā jebkurā citā šķidrā vidē, parāda vai ūdens ir skābs vai sārmains. Neitrāls pH līmenis ir pie indikatora atzīmes 7. Ja tas ir zemāks, tad vide ir skāba, ja tas ir augstāks, tad vide ir sārmaina.

Šis parametrs akvārija ūdenim tiek mērīts ļoti bieži, jo tam ir tendence svārstīties mazā ūdens tilpuma dēļ. Parasti samazināts pH līmenis tiek novērots zivju fēču, kā arī aļģu pūšanas un neapēstās barības dēļ. Savukārt karbonātu ieži tvertnes apakšā ir atbildīgi par pH līmeņa paaugstināšanos.

Pieredzējuši akvāristi iesaka līdzsvarot vidi, pievienojot akvārija apakšā oļus, piemēram, kalcītu, lai tas neitralizētu skābumu. Dažreiz tas tiek izlīdzināts pievienojot avota ūdeni ar neitrālu pH līmeni.

Kopējā ūdens cietība

Kopējo ūdens cietību ietekmē sārmaino zemes metālu (galvenokārt kalcija un magnija) izšķīdušo sāļu daudzums, kas saistīti ar dažādiem anjoniem (galvenokārt hlorīdiem, sulfātiem, bikarbonātiem).

Karbonāta cietība

Karbonāta cietība ir cietības sāļu (hidrokarbonātu) daļa, no kā atbrīvojas ūdeni karsējot. Hidrokarbonāti ir biogēni (radušies no organismiem) un nepieciešami zivju attīstībai. Jāņem vērā, ka pārāk ciets ūdens akvārijā var būt bīstams daudzām saldūdens radībām.

Amonijs, nitrīti un nitrāti

Amonijs, nitrīti un nitrāti ir savstarpēji saistīti rādītāji. Amonjaks izdalās kopā ar zivju un pārtikas atklieku, kā arī ekskrementu pūšanas produktiem, tā uzkrāšanās ūdenī var būt bīstama. Lai izvairītos no amonjaka kaitīgās ietekmes, baktērijām tas vispirms jāsadala līdz joprojām kaitīgajiem nitrītiem un tikai tad tas tiek sadalīts līdz parastajiem nitrātiem.

Amonijs un nitrīti ir ļoti bīstami zivīm, tāpat kā visai dzīvai radībai, tāpēc svarīgi ir nepārspīlēt ar akvārija filtra tīrīšanu, kurā patīk dzīvot baktēriju kolonijām. Kas attiecas uz nitrātiem, tie zivīm ir visnekaitīgākie, tomēr arī to paaugstināta koncentrācija nav vēlama. Ir svarīgi atcerēties, ka nitrātu līmenis krāna ūdenī parasti ir robežās no 20-50 mg/l. Pavasarī, kā arī aku ūdenī, nitrātu saturs var pārsniegt minēto robežvērtību, tāpēc nitrātu kontrole ir ļoti svarīga.

Fosfāti

Fosfāti akvārijos iekļūst ar baktēriju starpniecību vai izmantojot krāna ūdeni. Zivīm tas nav kaitīgs, taču paaugstināts fosfātu līmenis ūdenī veicina aktīvu aļģu vairošanos (gan tās, kas akvārijā iestādītas, gan nevēlamās aļģes, kas noklāj akvārija sienas un filtru). Šī iemesla dēļ ir ieteicams kontrolēt arī fosfātu līmeni akvārija ūdenī.

Hlors

Hlors, ko pievieno ūdenim tā dezinfekcijai, ir bīstams zivīm un aļģēm. Oksidācijas rezultātā tas var izraisīt zivju un aļģu audu bojājumus, kā arī palēnināt dzīvībai svarīgo baktēriju darbību, izraisot slāpekļa cikla traucējumus.

Akvārija ūdens avoti

Pieejami vairāki ūdens avoti akvārijam: krāna ūdens, avota ūdens, lietus ūdens un filtrēts ūdens.

Visbiežāk akvārijiem tiek izmantots krāna ūdens, jo ​​piekļuve tam ir neierobežota. Krāna ūdens galvenais trūkums ir tā iespējamais piesārņojums ar hloru, nitrātiem, fosfātiem, kā arī paaugstināta ūdens cietība. Krāna ūdens ir piemērots parastajām zivīm, galvenais ir sekot līdzi iepriekš minētajiem parametriem un nepieciešamības gadījumā ūdeni atšķaidīt ar destilātu vai ar ūdeni no reversās osmozes filtra.

Avota ūdens prasa rūpīgu analīzi. Tā sastāvs ir komplicētāks, jo tam ir iespējami vairāki nitrātu, fosfātu un pesticīdu līmeņi. Ja tomēr izlemjat akvārijam izmantot avota vai akas ūdeni, jums būs jānodrošinās ar pilnu testēšanas komplektu un rūpīgi jāuzrauga ūdens sastāvs.

Lietus ūdens var būt ļoti tīrs, taču jāņem vērā, ka tas sajaucas ar atmosfēras saturu. Lai lietus ūdens būtu izmantojams akvārijam, tas ir jāiegūst ekoloģiski drošos reģionos un tikai dažas minūtes pēc lietus sākuma. Svarīgi atcerēties, ka lietus ūdeni no azbesta un sarūsējuša metāla jumta savākt nedrīkst.

Akvārijs un ūdens filtri

Akvārijam var būt piemēroti divu veidu filtri:

1. Trīskāršais filtrs;
2. Reversās osmozes filtrs.

Trīskāršie filtri satur:

• aktivētu ogli hlora un organisko vielu noņemšanai;
• jonu apmaiņas sveķus cietības sāļu, smago metālu u.c. vielu noņemšanai.

Vienīgais negatīvais aspekts ir tas, ka jonu apmaiņas procesā kalcijs un magnijs tiek apmainīti pret nātriju, kas var kaitēt saldūdens zivīm.

Vai reversā osmoze ir piemērota akvārijam?

Reversā osmoze nodrošina, ka tiek noņemti visi piemaisījumi, padarot ūdeni “pārāk tīru” pat saldūdens zivīm. Pieredzējuši akvāristi izmanto reversās osmozes ūdeni kā pamatu optimālas vides sagatavošanai dažādām zivīm – gan jūras, gan saldūdens. Osmozes ūdeni var izmantot arī ūdens atšķaidīšanai akvārijā.

Lasi arī: Kādi ūdens testi (analīzes) ir nepieciešami, lai izvēlētos filtru .