Uncategorized

Sārmains ūdens

Sārmains ūdens

Sārmains ūdens ir minerālvielu šķīdums, kas izraisa tā pH līmeņa paaugstināšanos. Mūsdienās sārmainam ūdenim tiek piešķirtas ārstnieciskas īpašības kaulu veselības uzlabošanā, vēža ārstēšanā, cukura līmeņa un asinsspiediena regulēšanā, kā arī skābes refluksa un grēmu neitralizēšanā. Savukārt par sārmainā ūdens kaitējumu tiek uzskatīta cauruļvadu korozija, augsts nātrija saturs, acu, ādas, mutes gļotādas, kuņģa-zarnu trakta kairinājums, vielmaiņas alkaloze un hepatotoksicitāte.

Šajā rakstā skaidrosim ko par sārmainā ūdens īpašībām saka gan sārmainā ūdens piekritēji, gan klīniskie pētījumi.

Kas ir sārmains ūdens?

Sārmains ūdens satur minerālvielu kopumu, kas nodrošina pH vērtību virs atzīmes 7. Tomēr pH līmenis nav vienīgais rādītājs, kas nosaka ūdens sārmainību. Pastāv arī “sārmainības indikators”, kas nosaka šķidrumā esošo hidroksīda jonu (OH – ) un vājo skābju anjonu (karbonātu, bikarbonātu, silikātu, borātu, sulfītu, hidrosulfītu, sulfīdu, hidrosulfīdu, humīnskābju anjonu, fosfātu) summu .

Ūdens sārmainību nosaka stiprās skābes daudzums, kas nepieciešams, lai neitralizētu 1 dm3 šķīduma. Lielākajai daļai dabisko ūdeņu sārmainību nosaka tikai kalcija un magnija bikarbonāti, taču šo ūdeņu pH līmenis nepārsniedz atzīmi 8.3.

Pēc būtības sārmains ūdens ir minerālvielu šķīdums, kas izraisa tā pH līmeņa paaugstināšanos.

Kā noteikt ūdens pH līmeni?

Lai noteiktu ūdens pH līmeni var izmantot īpašas testa strēmeles jeb lakmusa strēmeles, kā arī pH mērīšanas ierīces jeb pH metru. Ja nosakat dzeramā ūdens vai jebkura cita ūdens pH līmeni ar pH metru, pievērsiet uzmanību ierīces kalibrēšanai. Nekalibrēta ierīce var uzrādīt pH vērtību, kas par 1- 1.5 vienībām atšķiras no reālās vērtības.

PVO rekomendācijas

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, pieļaujamā dzeramā ūdens pH indeksa vērtība ir 6.5 – 8.5. Latvijā maksimāli pieļaujamā norma ūdeņraža jonu koncentrācijai ūdenī ir 6.5–9.5 pH vienības. Ja pH vērtības ir augstākas, tad ūdens nav piemērots regulārai lietošanai uzturā.

Skābju un sārmu iedarbību nosaka to stiprums un koncentrācija. Ūdens skābuma vai sārmainības līmeņa paaugstināšanās centralizētajās ūdensapgādes sistēmās var izraisīt to korozīvo ietekmi uz cauruļvadiem un smago metālu izdalīšanos. Ekstrēmas pH vērtības (11 un vairāk) dzeramajā ūdenī izraisa acu, ādas,  mutes un rīkles gļotādas kairinājumu. Jutīgiem cilvēkiem var rasties arī kuņģa-zarnu trakta kairinājums. Ļoti zems pH līmenis ūdenī rada līdzīgu efektu.

Alternatīvs viedoklis

Sārmains ūdens

Lai saprastu argumentus, ko izmanto sārmainā ūdens piekritēji, aplūkojām terminu “sārmainā diēta“.

Pārtikai nokļūstot cilvēka ķermenī, tā tiek sadalīta noteiktos savienojumos (tostarp skābās un sārmainās vielās). Pārtikas produktu novērtēšanai ir izstrādāts īpašs indekss PRAL (potential renal acid load) jeb iespējamā nieru skābes slodze. PRAL indikators parāda, kuri produkti izraisa vairāk skābu jonu izdalīšanos organismā, bet kuri sārmainu.

PRAL aprēķināšanas formula:

PRAL = 0,49 x olbaltumvielas (g/dienā) + 0,037 x fosfors (mg/dienā) – 0,021 x nātrijs (mg/dienā) – 0,026 x magnijs (mg/dienā) – 0,013 x kalcijs (mg/dienā).

Pārtika ar pozitīvu PRAL tiek uzskatīta par skābi veidojošu, savukārt pārtika ar negatīvu PRAL nozīmē, ka ēdiens ir sārmains. Kopumā augļi, dārzeņi, kartupeļi, vīns un soda tiek uzskatīti par sārmainiem, savukārt graudi, gaļa, piena produkti, zivis un alus tiek uzskatīti par skābiem.

Kādu lomu šajā situācijā ieņem ūdens? Pēc sārmainā ūdens piekritēju domām, mūsdienu diētas ir skābi veicinošas, līdz ar to sārmaina ūdens dzeršana ir veids kā šo skābo vidi neitralizēt.

Sārmaina ūdens pagatavošanas metodes

Izplatītākā un lētākā metode sārmaina ūdens iegūšanai ir noteiktu reagentu pievienošana ūdenim. Viss kas tiek pievienots ūdenim patiesībā ir ķīmiskas vielas. Aplūkosim vairākas metodes sārmaina ūdens pagatavošanai ņemot vērā ķīmiskos aspektus.

  1. SODA (NAHCO3) UN GALDA SĀLS (NACL)

Dažādos avotos sodas un galda sāls ieteicamās proporcijas svārstās no “uz naža gala” līdz “puse tējkarote” uz litra ūdens. Šādi ieteikumi izklausās aplami, jo sārmu jonu saturs un attiecīgi šķīdumu pH līmenis var ievērojami atšķirties.

Piemērs: uz karotes gala ir aptuveni 3 grami sodas un apmēram 5 grami sāls, kas šķīdumā būs 0,3% sodas un 0,5% sāls. Veicot vienkāršus matemātiskos aprēķinus, tie parāda, ka:

  • šāda šķīduma aptuvenais pH līmenis ir 9.5;
  • sārmainība: 30 mg-ekv/l, kas 4.5 reizes pārsniedz standarta vērtību;
  • nātrija saturs: 6000 mg / l, kas ir 30 reizes lielāks par maksimālo sāls daudzumu dienā.

No aprēķiniem izriet, ka šāds ūdens nav dzerams un tas nav sistemātiski lietojams uzturā.

  1. CITRONS

Otrā metode sārmaina ūdens pagatavošanai ir citrona sajaukšana ar diviem litriem tīra ūdens.

Saskaņā ar matemātiskajiem aprēķiniem: viens citrons ir aptuveni 6 – 10 grami citronskābes (atkarībā no tā izmēra). Aprēķiniem izvēlamies vidējo vērtību, t.i. 8 grami citronskābes. Destilētajā ūdenī pH vērtība ir 2.28, krāna ūdenī tā var būt nedaudz augstāka, t.i. robežās līdz 4. Šis pH ir skābs un nav sārmains. Taču “sārmainas diētas” piekritēji uzskata, ka vēl skābāka piedevas pievienošana “skābajai” diētai organismā izraisīs sārmainu reakciju.

Ir svarīgi atcerēties, ka ūdens ar citronu ir jālieto piesardzīgi, jo tas var bojāt zobu emalju, kairināt gļotādu un barības vadu.

  1. JONIZATORS

Šī metode ir ne mazāk pretrunīga. Jonizatora ierīce darbojas pateicoties elektrolīzes procesam. Parasti tā sastāv no konteinera, kas ir atdalīts ar īpašu jonu selektīvu membrānu un elektrodu komplektu: katodiem un anodiem. Caur ūdeni tiek izvadīta pastāvīga elektriskā strāva.

Šādas ierīces, atkarībā no procesa intensitātes un elektrodu plākšņu skaita, nodrošina atšķirīgu ūdens pH līmeni (dažas pat ļauj to regulēt). Vidēji pH līmeņa apakšējā robeža ir 4.5, bet augšējā robeža ir 11. Tomēr tās nedarbojas efektīvi izmantojot ļoti tīru ūdeni, kā arī krāna ūdeni, jo ierīce koncentrē kaitīgos piemaisījumus (piem. nitrātus kopā ar hidroksīda joniem).

Jautājums par avota ūdens tīrību ir ļoti būtisks, jo nav iespējams runāt par priekšrocībām, ko sniedz tāda šķidruma dzeršana, kas nav attīrīts no pamata piesārņotājiem.

  1. SĀRMAINS MINERĀLŪDENS

Sārmainam minerālūdenim minerālu sastāvā parasti ir daudz bikarbonātu, kā arī citi sārmi (nātrijs, kālijs) un sārmzemju (kalcijs, magnijs) metālu sāļi. To pH līmenis svārstās no 7.5-9 pH vienībām. Šādi minerālūdeņi nav ieteicami sistēmiskai dzeršanai, jo daudzi ķīmiskie elementi ievērojami pārsniedz reglamentētos standartus.

Ko saka klīniskie pētījumi?

Zinātne ģenerē informāciju hipotēžu veidā, kuras pēc tam tiek atspēkotas vai apstiprinātas. Daudzas uztura tendences parādās hipotēzes izvirzīšanas brīdī un joprojām ir aktuālas pat pēc zinātniska atspēkojuma. Lai gan sārmainā ūdens lietošanas tendences pirmsākumus mums nav izdevies atrast, tomēr līdz šim ir veikti daudz pētījumi saistībā ar sārmainā ūdens izmantošanu un to ietekmi uz veselību.

KAULU VESELĪBA UN OSTEOPOROZE

Zinātniskajās publikācijās bieži apspriests temats ir ūdens ar augstu pH līmeni ietekme uz kaulu veselību.

2009. gadā (Wynn, Krieg, Aeschlimann, Burckhardt) veica pētījumu, kurā pētīja ūdens skābju-bāzes līdzsvara saistību ar kaulu rezorbciju. Tas ir process, kurā vecās kaulu šūnas tiek sadalītas, lai tās aizstātu ar jaunām. Jo zemāks ir rezorbcijas līmenis un augstāks minerālu blīvums, jo stiprāki ir kauli. Pētījumā jaunas sievietes tika sadalītas divās grupās, kuras dienā dzēra divus dažādus ūdens veidus (1.5 litrus). Pētījuma rezultātā tika pierādīts, ka skābais un ar kalciju bagātais ūdens neietekmēja kaulu stāvokli, savukārt sārmainais un ar bikarbonātiem bagātinātais ūdens izraisīja zināmu kaulu audu destrukcijas samazināšanos.

Savukārt paplašinātajā 55 zinātnisko publikāciju pētījumā par saistību starp skābju-bāzes līdzsvaru un osteoporozi, kas ir rezorbcijas sekas, netika atrasti nopietni pierādījumi. Līdz ar to sārmainu ūdeni galvenokārt iesaka lietot nevis kaulu slimību ārstēšanai, bet gan profilaksei.

SĀRMAINS ŪDENS UN VĒZIS

2016. gadā (Fenton, Huang) veica plaša mēroga publikāciju analīzi attiecībā uz sārmaina ūdens ietekmi uz vēzi. Pētījuma laikā tika analizēti 252 zinātnisko rakstu kopsavilkumi un vairāk nekā astoņi tūkstoši citātu, tomēr netika atrasta neviena publikācija ar pietiekamu pētījumu ticamību, kas parādītu sārmainā ūdens izmantošanas priekšrocības vēža slimnieku ārstēšanā.

SKĀBES REFLUKSS VAI GRĒMAS

Sārmains ūdens

Dedzinoša sajūta aiz krūšu kaula un barības vadā, kā arī skāba un rūgta garša mutē rodas, kad kuņģa sula iekļūst barības vadā (pateicoties spēcīgajai sālsskābei pH < 3). Parasti ārstēšana notiek ievērojot saudzējošu diētu un lietojot medikamentus ko sauc par protonu sūkņa inhibitoriem (sistēmiski ietekmē grēmas cēloņus) un antacīdiem (neitralizē skābumu).

Sārmains ūdens šajā gadījumā darbojas kā antacīds, kas neitralizē skābumu. Tieši šī iemesla dēļ sārmains ūdens uzlabo pašsajūtu. Lai ārstētu grēmas izmanto arī sodu.

Ir veikti nelieli pētījumi, kas apstiprina faktu, ka sārmains ūdens dot labumu cilvēkiem ar kuņģa-zarnu trakta problēmām. Ir pētījums, kas apstiprina, ka ūdens ar pH 8.8 var iznīcināt kuņģa sulas veidošanā iesaistīto enzīmu – pepsīnu. Tas ir stabils līdz pH vērtībai 7.4 un tā iznīcināšana izraisa skābuma samazināšanos. Tomēr jaatzīmē, ka šie pētījumi tika veikti laboratorijā un ir nepieciešami liela mēroga klīniskie pētījumi, lai apstiprinātu sārmainā ūdens efektivitāti.

CUKURA LĪMENIS UN ASINSSPIEDIENS

2001. gadā tika veikti klīniskie pētījumi 2. tipa cukura diabēta slimniekiem. Monitorings tika veikts 3-6 mēnešu laikā pēc sārmainā ūdens dzeršanas. Iegūtie rezultāti apstiprināja asinsspiediena, cukura un holesterīna līmeņa pazemināšanos.

2017. gadā līdzīgi pētījumi tika veikti. Otrās grupas diabēta slimnieki tika sadalīti 4 grupās pa 7 cilvēkiem un uzturā lietoja ūdeni ar dažādu pH līmeni. Jāatzīmē, ka cukura līmeņa izmaiņas bija ļoti atkarīgas no pH līmeņa:

  • ūdens ar pH vērtību 7 patēriņš būtiskas izmaiņas neuzrādīja;
  • ūdens ar pH vērtību 8.5 ietekmēja vidējo cukura līmeni, pazeminot to vidēji par 3%;
  • izmantojot ūdeni ar pH vērtību 9.5 un 11.5, cukura līmenis asinīs samazinājās vidēji par 6%.

Svarīgi saprast, ka netika veikti ilgtermiņa pētījumi, tāpēc ieteicamais sārmainā ūdens lietošanas ilgums ir ierobežots līdz 6 mēnešiem.

Kaitējums un iespējamās kontrindikācijas

Šarmaina ūdens lietošana, pievienojot sāli un sodu, rada potenciālu apdraudējumu pārsniegt pieļaujamo nātrija saturu. Papildus tam, stabils kopējais sārmainības pārpalikums organismā izraisa vielmaiņas alkalozi. Šī slimība ir saistīta ar oglekļa dioksīda un bikarbonātu līmeņa pazemināšanos asinīs un to bieži pavada arī kālija un nātrija trūkums. Simptomi ir slikta dūša un vemšana, roku trīce un krampji, tirpšana ekstremitātēs vai sejā, apjukums. Alkaloze var izraisīt arī brīvā kalcija samazināšanos organismā, izraisot kaulu problēmas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, smagu slimību “ārstēšana” ar sārmainu ūdeni var novest pie dzīvībai un veselībai bīstamām sekām.

SĀRMAINĀ ŪDENS HEPATOTOKSICITĀTE

2020. gada novembrī Nevadas štatā (ASV) notika virkne akūtu aknu mazspējas gadījumu, kam sekoja aknu transplantācijas nepieciešamība pieciem bērniem vecumā no 7 mēnešiem līdz 5 gadiem. Meklējot cēloni, medicīnas darbinieki detalizēti iztaujāja bērnu ģimenes. Aptaujā tika noskaidrots, ka visas ģimenes bija lietojušas pudelēs pildītu sārmainu ūdeni “Re2al Alkalized Water”. Lai gan šī ražotāja ūdens ir pilnībā izņemts no tirdzniecības ASV, joprojām nav noskaidrots, kas izraisīja aknu darbības traucējumus. Šis fakts var būt saistīts gan ar ražošanas procesu, gan ar iepakošanu vai transportēšanu.

Secinājumi

  • Sārmains ūdens ir minerālvielu šķīdums, kas izraisa tā pH līmeņa paaugstināšanos.
  • Nav pietiekami uzticamu zinātnisku pierādījumu sārmainā ūdens lietošanas pozitīvajam efektam ilgtermiņā.
  • Sārmaina ūdens pagatavošana mājās, izmantojot improvizētus līdzekļus, var kaitēt veselībai. Īpaši bīstami tas ir cilvēkiem, kuri cieš no nieru vai sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.
  • Jonizatora izmantošana ir dārga. Tā lietošana, izmantojot neattīrītu krāna ūdeni, izraisa kaitīgu vielu koncentrāciju.
  • Dzeramajam ūdenim ir jābūt tīram, drošam un jāatbilst dzeramā ūdens prasībām.
Back to list

Saistītās ziņas

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *