Vairākumam bērnu patīk dzert ūdeni no vannas, baseina un upes, īpaši pievilcīgs viņiem šķiet sāļais jūras ūdens. Tomēr sālsūdens organismā veicina dehidratāciju un sistemātiska tā lietošana var izraisīt nopietnas problēmas veselībai.
Šī raksta ietvaros runāsim par jūras ūdeni, tā īpašībām, kā arī jūras ūdens izmantošanas iespējām.
Kāpēc jūras ūdeni nevar dzert?
Daudz esam runājuši par reverso osmozi ūdens filtros, taču cilvēku, augu un dzīvnieku šūnas osmotiskās īpašības izmanto jau tūkstošiem gadu. Dzīvas šūnas ir pārklātas ar puscaurlaidīgu membrānu, kuru spēj šķērsot ūdens, joni un molekulas. Tā kā šī membrāna ir ļoti mīksta un elastīga, šūnas formu uztur vienāds spiediens šūnas iekšpusē un ārpusē. Osmoze ir paredzēta, lai saglabātu līdzsvaru šūnās, pārnesot šķīdinātāju no mazāk koncentrētas vides uz koncentrētāku vidi.
Kad parasts tīrs ūdens nonāk organismā, tas neizmaina šūnu līdzsvaru, jo tā sāls saturs ir līdzvērtīgs cilvēka šūnām. Savukārt sālsūdens šo līdzsvaru izjauc. Kad sālsūdens ieskauj šūnu, šķidrums no šūnas izplūst uz āru, lai izlīdzinātu līdzsvaru sistēmā. Rezultātā šūna tiek saspiesta un notiek dehidratācijas process. Apgriezta parādība ir šūnu izplešanās un bojāeja ūdens pārplūdes dēļ. Šī parādība novērojama ja fizioloģiskā šķīduma vietā cilvēkam intravenozi tiek ievads tīrs destilēts ūdens.
Vienkāršiem vārdiem sakot: sālsūdens izraisa dehidratāciju un palielina cilvēka vajadzību pēc tīra ūdens. Protams viens iemalkots jūras ūdens malks lielu apdraudējumu veselībai un dzīvībai neradīs, taču sistemātiska sālsūdens lietošana, ja nav citu dzeramā ūdens avotu, var izraisīt pat nāvi.
Mikrobi jūras ūdenī
Ūdenī sastopamie mikroorganismi ir vēl viens iemesls kāpēc jūras ūdeni lietot uzturā nav ieteicams. Arī jūras ūdenī tie var aktīvi vairoties tāpat kā jebkurā citā ūdenstilpē, īpaši siltajā sezonā. Izplatīti ir tādi mikroorganismi kā Escherichia coli, enterovīrusi, A hepatīts un rotavīruss.
Infekcijas slimību izplatīšanās iespējamību nosaka vairāki faktori:
- ūdens sāļums: saldūdens ir vislabvēlīgākā vide patogēniem, taču tie var izdzīvot arī sālsūdenī, īpaši, ja sāļums ir zems.
- ūdens temperatūra: jo siltāks ūdens, jo labvēlīgāki apstākļi baktērijām un vīrusiem.
- sadzīves notekūdeņu klātbūtne: fekāliju notekūdeņos gandrīz vienmēr sastopama ir Escherichia coli. Notekūdeņu novadīšana bez attīrīšanas ir diezgan izplatīta parādība un problēma daudzās valstīs.
- pārpildītas peldvietas: dodoties uz baseinu ir nepieciešama medicīniskā izziņa par veselību neatkarīgi no tā, ka ūdens tiek dezinficēts. Pludmalēs izziņu neviens neprasa un jo vairāk cilvēku, jo lielāka iespējamība ka kāds ir slims.
Vai eksistē dzerams jūras ūdens?
Jā, šāds ūdens pasaulē tiešām eksistē. Kona Nigari ūdens ir iekļauts pasaules dārgāko ūdeņu sarakstā. To iegūst Klusajā okeānā pie Havaju salām vairāk nekā 600 metru dziļumā no zemūdens straumes, kas veidojas Grenlandē un Islandē nogrimušo ledāju kušanas laikā. Šis ūdens nav īpaši sāļš, tas atbilst dzeramā ūdens prasībām visos norādītajos parametros.
Jūras ūdens medicīnā
Iepriekš izplatīta prakse bija dzert, pilināt degunā un ieelpot ūdens pudelē savāktu jūras ūdeni. Par laimi mūsdienās šo “vecmāmiņu” ārstniecības metodi vairs neizmanto, jo baktērijas slēgtos traukos strauji vairojas un gaida brīdi, lai nosēstos uz cilvēka gļotādas un vairoties tālāk.
Mūsdienās uz attīrīta un dezinficēta jūras ūdens bāzes ir izveidoti farmaceitiskie preparāti, kas paredzēti izsmidzināšanai vai pilināšanai deguna dobumā. Tie ir atzīti par drošiem un tiek izmantoti higiēniskām procedūrām.
Jūras ūdens palīdz pret iesnām. Šajā gadījumā noderīgas ir jūras ūdens osmotiskās īpašības, jo, koncentrētam sāls šķīdumam nokļūstot uz deguna gļotādas, tas spēj mazināt tūsku (“izvelkot” ūdeni tieši no apkārtējiem audiem). Ikdienas higiēnai tiek izmantots sāls šķīdums, kas satur 0,9% sāls un neizraisa osmotisko procesu nobīdi, atšķirībā no jūras ūdens, kas satur 2,2 – 2,7% sāls.
Dzeriet tīru ūdeni pietiekamā daudzumā, sekojiet līdzi uz pierādījumiem balstītai medicīnai un esiet veseli!
Lasiet arī: Vai sālsūdeni var lietot uzturā?
