Medicīnisko pētījumu rezultāti apstiprina, ka pārmērīgam sāls patēriņam ir bīstamas sekas: palielināts insulta, arteriālās hipertensijas un nieru mazspējas risks, nierakmeņu, osteoporozes, astmas, pat kuņģa vēža veidošanās cēlonis. Kamēr lielākā daļa civilizētās pasaules cenšas samazināt sāls patēriņu uzturā, tautas dziedniecības piekritēji dalās ar virkni ieteikumiem kā, piemēram, “No rīta tukšā dūšā izdzer pusglāzi silta sālsūdens!”, “7 dienas dzer siltu ūdeni ar sāli” u.c.
Šodien runāsim par to, kas ir sāls, kāds patērētā sāls daudzums nekaitē veselībai un vai sālsūdens attīra organismu?
Kas ir galda sāls un kādas ir tā īpašības?
Galvenās galda sāls sastāvdaļas:
- Nātrija hlorīds ir sāls pamatsastāvdaļa, kurai ir mums ierastā sāļā garša un kuras patēriņu cilvēki cenšas ierobežot;
- Kālija jodīds jeb kālija jodāts ir piemaisījums, kas tiek pievienots sālim reģionos, kur iedzīvotāju vidū ir problēmas ar joda deficītu;
- Ūdenim tiek pievienoti nātrija un kālija fluorīdi, lai palielinātu iedzīvotāju fluora patēriņu, kas aizsargā zobus un veicina veselīgu kaulu veidošanos;
- Kālija, kalcija un magnija sulfāti ir iekļauti polihalīta sastāvā, piemēram, rozā Himalaju sāls sastāvā.
Sāls var saturēt arī nelielu daudzumu citu minerālvielu kā, piemēram, kalciju, magniju, dzelzi, sēru u.c. Plaši populārā Himalaju sāls sastāvā ir 11 elementi (nātrijs (31%), hlors (48%), skābeklis (11%), sērs (3,5%), kalcijs (2,5%), kālijs (3%), magnijs ( 1,3%), silīcijs, alumīnijs, dzelzs un fluors niecīgos daudzumos.
Kā iegūst sāli?
Akmens sāli iegūst no pazemes slāņiem, kur tas veidojies pirms daudziem tūkstošiem gadu kā, piemēram, Himalaju sāls, kura nokrāsa ir saistīta ar nelielu dzelzs daudzumu. Jūras sāli iegūst iztvaicējot sālsūdeni. Tā ražošanas princips ir balstīts uz to, ka šķīdums seklos baseinos tiek koncentrēts dabiskā iztvaikošanas ceļā, vai arī šādu sāli iegūst tvaicējot. Galvenais jūras sāls trūkums ir tas, ka tajā atrodas smago metālu sāļi, organiskās vielas u.c. vielas. Vēl viena metode ir sālījuma iztvaicēšana, ko iegūst sūknējot ūdeni sāls raktuvēs. Šī metode ļauj iegūt tīrāku jeb “Extra” sāli un šim nolūkam šķīdums tiek attīrīts iepriekš.
Cik daudz sāls mēs patērējam?
Ieteicamā sāls dienas deva ir pieci grami, kas ir gandrīz pilna tējkarote. Ne katra mājsaimniecība patērē šādu daudzumu sāls dienā, tomēr, pērkot gatavus pārtikas produktus, to iespējams uzņemt arī vairāk. Piemēram, sāls saturs vārītajā desā ir 1.5-3.5%, bet kūpinātā desā 2.5-6%. Siers ar pelējumu satur līdz 3.6% sāls, fetas un parmezāna siers ap 3%. 100 gramos čipsu var būt līdz pat 15 gramiem sāls. Kopumā nātrija hlorīda patēriņš pieaugušajiem var pārsniegt pat 10 gramus dienā. Pārmērīgs nātrija patēriņš var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos, attiecīgi palielinās sirds un asinsvadu slimību un insulta risks. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, pārmērīga sāls daudzuma lietošana noved pie 2.5 miljoniem nāves gadījumu gadā.
Sālsūdens organisma attīrīšanai – patiesība vai mīts?
Tautas dziedniecības piekritēju ieteikumi “ārstēšanai” ar sālsūdeni piedāvā divas iespējas:
- pagatavot siltu šķīdumu, kas satur 1 tējkaroti sāls uz litru ūdens, un glāzi dienā dzert to nedēļu;
- sagatavot piecus litrus tāda paša šķīduma un dzert to lielos daudzumos līdz parādās caureja (“organisma attīrīšana”).
“Ārstēšanas metodes” autori iesaka lietot tikai jūras vai akmens sāli, kas esot īpaši noderīgs. Ņemot vērā, ka kopumā visiem sāls veidiem sastāvs ir gandrīz vienāds, šis apgalvojums nav patiess.
Tējkarotē sāls ir aptuveni 6-7 grami. Līdz ar to tiek iegūts šķīdums ar koncentrāciju 6 g/l vai 6000 mg/l, ja sāls tiek izšķīdināts destilētā ūdenī. Maksimālā sāls satura rādītājs dzeramajam ūdenim ir 1000 mg/l un šāds ūdens nav lietojams uzturā. Ja dienā tiks izdzerta glāze šāda sālsūdens, tad kopā ar to tiks uzņemts aptuveni 1.1 – 1.2 grami sāls. Lai gan šis sāls daudzums nav nāvējošs, tomēr apēst 30 gramus parmezāna un uzdzert tīru ūdeni, iespējams, ir garšīgāk.
Attiecībā uz tā saukto “ķermeņa attīrīšanu“, tad organismā notiek sekojošie procesi: koncentrēts sāls šķīdums nonāk kuņģī un pēc tam pārvietojas uz zarnām. Tā kā tas ir hipertonisks šķīdums (sāls saturs ir lielāks nekā cilvēka ķermeņa audos), tas veicina osmotisko efektu. Tas “izvada” mitrumu no audiem un veicina zarnu satura sašķidrināšanu, kas savukārt izraisa pastiprinātu defekāciju.
Pirms mūsdienu caurejas līdzekļu parādīšanās medicīnas praksē tika izmantots hipertonisks magnija sulfāta šķīdums, kas izraisīja aptuveni tādu pašu efektu. Tomēr mūsdienās to lieto tikai pirmsoperācijas apstākļos, kad nepieciešama ātra zarnu attīrīšana, un vairākumā gadījumu tiek izmantoti saudzējošāki un drošāki līdzekļi.
Kāpēc nepieciešams dzert sālsūdeni?
Viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav, tāpēc nolēmām mazliet detalizētāk aplūkot un analizēt tautas dziedniecības piekritēju “ieteikumus“:
- “Ūdens ar jūras sāli ir nepieciešamo minerālvielu avots“. Kā jau noskaidrojām iepriekš, 95-97% galda sāls ir nātrija hlorīds, bet viss pārējais ir kalcija un magnija sāļi. Ņemot vērā mūsdienu cilvēka uzturu, sāls patēriņš ir pietiekams, turklāt tā sastāvā pietiekamā daudzumā nav citu svarīgu elementu (noderīgs ir tikai mākslīgi pievienotais jods un fluors).
- “Sāls pilda dabīgas antibiotikas funkciju”. Sāls šķīdumus 10-15% koncentrācijā izmanto gaļas un citu produktu uzglabāšanai, jo sāls palēnina pūšanas procesus. Problēma ir tāda, ka, lai iegūtu 10% šķīdumu, litrā ūdens ir jāizšķīdina 100 grami sāls, kas ir 3 reizes vairāk nekā sāļā okeāna ūdenī.
- “Ūdens ar sāli var novērst osteoporozi un trauslus kaulus”. Kalcija saturs sālī ir zems un medicīniskie pētījumi liecina, ka liels nātrija hlorīda patēriņš var palielināt osteoporozes attīstības risku.
- “Uztur normālu šķidruma līmeni”. Faktiski sālsūdens lietošana var radīt pretēju efektu – dehidratāciju. Salīdzinājums ar medicīnisko sāls šķīdumu nav korekts, jo tā koncentrācija ir tikai 0,9%, kas neizraisa osmotiskā līdzsvara pārkāpumu.
- “Uzlabo nervu sistēmas darbību”. Lai gan sāls saistība ar nervu sistēmas darbu, serotonīna un kortizola izdalīšanos ir interesants pētāmais jautājums, tas tik un tā negatīvi ietekmē multiplās sklerozes attīstību.
- “Sāls un ūdens palīdz atšķaidīt un izvadīt gļotas plaušās un deguna blakusdobumos”. Sāls šķīdumi, lietojot tos iekšķīgi, palīdz atšķaidīt zarnu saturu.
Lielai daļai informācijas internetā nav nekāda sakara ar ķīmiju, uz pierādījumiem balstītu medicīnu vai veselo saprātu. Lai gan daži ieteikumi ir nekaitīgi, tomēr daži var nopietni kaitēt Jūsu veselībai. Pirms izlemjat uzturā izmantot sālsūdeni, vispirms noskaidrojiet sava ģimenes ārsta viedokli un iespējamās sekas
Sālsūdens lietošanas sekas
Uzturā lietojot sālsūdeni, tiek palielināts ikdienas sāls patēriņš, kas visticamāk neradīs negatīvas sekas, izņemot gadījumus, kad tiek ievērota diēta ar zemu sāls saturu vai bez tā.
Sekas var rasties, ja sāls šķīdums tiek izmantots “organisma attīrīšanai” un tam ir caureju veicinošs efekts. Medicīnā nātrija hlorīdu neizmanto kā caurejas līdzekli. Bet ja tomēr to izmanto kā “zāles”, šādu līdzekļu lietošanas sekas ir dehidratācija, tāpat kā vīrusu vai baktēriju caurejas gadījumā. Ārsti norāda, ka vēl starp izplatītākajām sekām, kas rodas, lietojot hipertoniskus šķīdumus kā caurejas līdzekļus, ir:
- grūtniecības pārtraukšanas varbūtība;
- iekaisuma procesu saasināšanās kuņģa-zarnu traktā;
- slikta dūša un vemšana;
- ūdens-sāls apmaiņas disbalanss.
Bieži uzdotie jautājumi
KĀPĒC SPORTISTI DZER SĀLSŪDENI?
Sālsūdeni sportisti parasti dzer ilgstošas intensīvas fiziskās slodzes gadījumos, piemēram, treniņos vai sacensībās, vai liela karstuma un augsta mitruma apstākļos. Sālsūdens dzeršana palīdz zaudēt mazāk sāli un izvairīties no nātrija deficīta, kas var rasties smagas svīšanas gadījumā. Nātrijs ir galvenais elektrolīts un tā sabalansēta uzņemšana ir svarīga normālai ķermeņa darbībai, īpaši muskuļu darbībai un hidratācijas uzturēšanai. Tomēr ir svarīgi ievērot pareizās proporcijas un nepārsniegt ieteicamo sāls devu, jo tas var radīt negatīvas sekas veselībai.
KĀ VAR ATTĪRĪT SĀLSŪDENI?
Jūras ūdens attīrīšanu var panākt izmantojot dažādas metodes, tostarp atsāļošanu, kas ietver sāļu un minerālvielu atdalīšanu no jūras ūdens. Šis process, kas nodrošina attīrītu ūdeni dzeršanai vai lauksaimniecības apūdeņošanai, tiek plaši izmantots visā pasaulē. Sālsūdens atsāļošanas gadījumā var iegūt saldūdeni, kas ir piemērots dzeršanai, atstājot sāli kā sekundāru produktu. Lai attīrītu ūdeni no sāļiem un padarītu to piemērotu dzeršanai, rūpnieciskai lietošanai vai apūdeņošanai, var izmantot dažādas metodes, piemēram, vakuumdestilāciju, ģeotermālo atsāļošanu, membrānas procesus (reverso osmozi) u.c.
Lasi arī: Dzeramais ūdens: mīti un patiesība.
