Ūdens bērniem

Pilnvērtīgai bērna attīstībai ir nepieciešams uzņemt pietiekamu daudzumu šķidruma. Ūdens ir galvenais šķidruma avots gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tāpēc drošam, kvalitatīvam un pieejamam dzeramajam ūdenim ir būtiska loma.

Dzeramā ūdens kvalitāte bērniem

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, dzeramajam ūdenim (tai skaitā ūdenim, kuru lieto uzturā bērni) ir jāatbilst starptautiskajiem standartiem.

Dzeramā ūdens kvalitātes standartus Latvijā regulē sekojošie normatīvi:

• PVO dzeramā ūdens kvalitātes vadlīnijas;
• EK Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti;
• MK noteikumi Nr. 671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

Lai gan iepriekš uzskaitītajos normatīvos ir noteikti ūdens kvalitātes rādītāji un to maksimāli pieļaujamās normas, tomēr papildus ir jāņem vērā arī bērnu vielmaiņas īpatnības. Daudzas vielas bērniem ir daudz toksiskākas nekā pieaugušajiem kā, piemēram, mangāns, svins un dzīvsudrabs.

Ūdens dienas norma bērniem

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, nepieciešamā ūdens dienas norma bērniem ir:

1. Bērni līdz sešu mēnešu vecumam šķidrumu galvenokārt uzņem ar mātes pienu un/vai bērnu pārtiku.
2. Bērni no piebarošanas sākuma līdz divu gadu vecumam ūdeni lieto pēc vēlēšanās, tas ir jāpiedāvā regulāri.
3. Bērniem vecumā no 2 līdz 4 gadiem ieteicams izdzert ~1 litru (t.i. 2-4 glāzes) ūdens dienā.
4. Bērniem vecumā no 4 līdz 8 gadiem ieteicams patērēt ~1.1 – 1.3 litrus (t.i. 5 glāzes) ūdens dienā.
5. Pusaudžiem vecumā no 9 līdz 13 gadiem ieteicams patērēt ~1.3-1.5 litrus (t.i. 7-8 glāzes) ūdens dienā.
6. Bērniem, kas vecāki par 14 gadiem (tāpat kā pieaugušajiem), jāizdzer vismaz 1.5-1.7 litrus (t.i. 8-11 glāzes) ūdens dienā.

Ūdens dienas normu bērniem ietekmē vairāki faktori. Kā viens no būtiskākajiem faktoriem ir bērna svars- bērniem ar lielāku svaru nepieciešams uzņemt vairāk ūdens. Jāņem vērā arī faktors kā fiziskā slodze- ja bērns sporto, vajadzība pēc šķidruma būs lielāka. Tāpat paaugstināta nepieciešamība pēc šķidruma būs raksturīga gada karstajos mēnešos.

Dehidratācijas pazīmes

Vecāki bieži nepamana, ka bērns ir izslāpis vai pamana to novēloti. Dehidratācijas procesu var noteikt pēc sekojošām pazīmēm:

1. gatavība alkatīgi dzert;
2. aukstas un mitras ekstremitātes;
3. urinēšanas trūkums vai tumšs urīns;
4. vājš pulss.

Svarīgi ņemt vērā, ka dehidratācijas iespējamība palielinās sekojošos apstākļos: ja ārā ir karsts laiks, ja bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra vai caurejas pazīmes.

Kas ūdenī var būt bīstams?

Bērniem bez iepriekšējas apstrādes nav ieteicams dzert ūdeni no virszemes avotiem. Caur ūdeni izplatās infekcijas slimības, kas ir biežs bērnu mirstības cēlonis.

Ūdenī esošie nitrāti oksidē methemoglobīnu. Ja pieaugušajiem methemoglobīna saturs asinīs līdz 50% ievērojami pasliktina pašsajūtu, tad maziem bērniem methemoglobīna saturs 20% – 40% var izraisīt nāvi. Nitrāti ir īpaši bīstami pirmajos 3 dzīves mēnešos. Vēl viens nitrātu riska faktors ir goitera (vairogdziedzera darbības traucējumu) attīstība. Bērniem nav ieteicams dot neapstrādātu ūdeni no akas, jo nitrātu saturs tajā var pārsniegt normu pat vairāku desmitu reižu.

Arī smagie metāli ūdenī var ietekmēt bērnu veselību. Mangāns negatīvi ietekmē skeleta veidošanos, savukārt svins var izraisīt anēmiju. Lai bērni pilnībā attīstītos, smagajiem metāliem ūdenī nevajadzētu atrasties. Vairāk par smagajiem metāliem un to ietekmi uz veselību lasiet mūsu iepriekšējā rakstā.

Kādu ūdeni vajadzētu dzert bērniem?

Ūdensvads

Formāli krāna ūdens ir drošs lietošanai uzturā, taču ir divi iemesli, kas rada bažas par neattīrīta krāna ūdens piemērotību bērniem. Pirmkārt, kamēr ūdens pārvietojas pa ūdensvadu, tas ir piesātināts ar piemaisījumiem, kas uzkrājas uz cauruļu virsmas. Šos piemaisījumus oksidē hlora atlikums, ko pievieno ūdenim ilgstošai dezinfekcijai un tas pārvēršas par kancerogēniem hlororganiskajiem savienojumiem. Otrkārt, dzeramā ūdens standarti pieļauj noteiktu daudzumu piesārņotāju, tostarp dzelzi, smagos metālus un nitrātus.

Akas un dabiskie avoti

Šādu neattīrītu ūdeni ir stingri aizliegts dzert bērniem, jo vairākumā gadījumu tajā ir paaugstināts nitrātu līmenis, tas mēdz saturēt mikrobioloģisko piesārņojumu, smagos metālus un pesticīdus. Ūdens sastāvs var mainīties ļoti strauji (pat dienas laikā), īpaši pavasara periodā. Tomēr akas un dabisko avotu ūdens kvalitātes kontrole parasti netiek veikta vai tiek veikta reti.

Dziļurbums

Atkarībā no urbuma dziļuma un reģionālajām īpatnībām ūdens kvalitāte šādā avotā var būt gan lieliska (parasti tie ir artēziskie urbumi, kuru dziļums pārsniedz 120-150 metrus), gan slikta. Vietās, kur tiek veikta derīgo izrakteņu ieguve, bīstams var būt arī ūdens no artēziskajiem urbumiem pat 300 metru dziļumā, jo arī tie mēdz būt piesārņoti ar smagajiem metāliem.

Ūdens pudelēs

Pudelēs pildīts ūdens, kas paredzēts zīdaiņiem, pārsvarā tiek iegūts izmantojot reversās osmozes tehnoloģiju un mineralizāciju ar kalcija un magnija sāļiem. Vēl tiek izmantoti pārbaudīti minerālūdens avoti un artēziskās akas. Atbildīgie ražotāji pastāvīgi veic ūdens kvalitātes kontroli un uzrauga procesa sterilitāti. Šāds ūdens bērnu pārtikai un dzeršanai ir sterils, pirms lietošanas to nav jāvāra.

Ūdens no reversās osmozes filtriem

Reversās osmozes sistēmas membrāna no ūdens izvada 99,8% piemaisījumu, tajā skaitā vīrusus un baktērijas, kā arī smago metālu jonus, nitrātus u.c.  Pirms došanas bērniem to nav nepieciešams vārīt.

Filtrētā ūdens priekšrocības:

• ūdens vienmēr ir pieejams;
• stabila un uzticama ūdens kvalitāte;
• ūdeni nav nepieciešams vārīt;
• filtrētā ūdens 1 litra izmaksas ir zemākas salīdzinājumā ar ūdeni, kas pildīts pudelēs;
• mazāk plastmasas, kas ir kaitīga videi.

Citi dzērieni

Rakstā minētais šķidruma daudzums ir attiecināms uz ūdeni.  Bērniem nav ieteicams lietot citus saldinātos dzērienus kā, piemēram, saldu gāzētu ūdeni un sulas.

Maksimāli pieļaujamais cukura daudzums pieaugušajiem ir 10% no dienas barības devas jeb 50 grami (12 tējkarotes). Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, cukura daudzumu ieteicams samazināt līdz 25 g dienā (6 tējkarotes).

Uzturā pieļaujamais cukura daudzums dažāda vecuma bērniem:

Pārmērīga cukura daudzuma patēriņa sekas:

1. liekais svars;
2. cukura diabēts un hipertensija;
3. kariess.

Lai samazinātu cukura daudzumu, bērniem ir jānodrošina 24/7 pieeja dzeramajam ūdenim gan mājās, gan skolā un bērnudārzā. Reversās osmozes sistēma nodrošina nepārtrauktu piekļuvi ūdenim mājās. Savukārt skolām un sabiedriskām vietām labs risinājums ir uzstādīt dozatoru vai mazo “strūklaku”.

Lasi arī: Ko saka ūdens analīzes.